Morfijs

She’s not a slut, she’s The Slut!

Viņš ir mana prieka saliņa, mans mierīgais krasts. Un mostoties ar sauli uz lūpām, saproti, ka tavs kuģis jau ir aizgājis.

Man patīk dienas, kad varu staigāt pa māju tikai apakšveļā. Man patīk lietas, kas padara mani smaržīgu. Man patīk tas, ka esmu atradusi savu ideālo kafijas un piena kombināciju. Vēl vairāk man patīk persiku tēja. Bet ne par to ir stāsts.

Man patīk, kad viņš virpina manas matu šķipsnas un saka, lai aizeju. Man patīk, kad viņš nepasaka iesākto. Man patīk, kad viņš kautrējas un neļaujas nekam pirmais.

Jo viņam patīk, kad esmu dusmīga. Redz, jo neviena tā nedusmojas kā es. Jo tas nav man tipiski. Jo tikai viņa acīs es rodu mieru. Lūk, to gan es mīlu.

Mīļumin, Tu domā, ka es Tev skriešu pakaļ? Maldies… man papēži augsti un kronis var sašķiebties..

Tu teici : ” Trīs, četri…”

Un caur krūtīm dzeloņstieples metri.

Brīvais kritiens.

Un tu paliec tur viens.

Ar caurumu krūtīs un pelniem plaukstās.

Tu centies, tev nesanāk. Tu centies vēl vairāk, tev nesanāk joprojām. Ar pēdējiem spēkiem un sakostiem zobiem arī nekā. Un, kad viss ir pamests pie visiem velniem, tu uzzini, ja būtu vēl mazliet paciests…būtu viss bijis. Un vairs nav nekā…

Nu protams… Tad, kad nekur nav jāiet, nav paredzēts satikt nevienu draugu vai vispār no mājām iziet, protams, izejot no dušas, izkaltējot matus, viņi ir vissmukākie, paklausīgākie, nemaz nav jāieveido. Nu protams!!!! Visas ķibeles sākas, tad, kad ir kaut kur jādodas.

Morfiju, lūdzu!

Es savas rōzā brilles novilku tajās bezmiega naktīs, kad tiku atstāta viena kopā ar saviem dēmoniem. Tajās naktīs tu tiec nolikta pretī spogulim, no kura otras puses uz tevi skatās tā divkosīgā, melīgā un greizsirdīgā Ginta… kurai tu nemaz nevari acīs paskatīties, kura tev stāsta visu to nepatieso, ko gribētos redzēt, bet ne saprast, to, kas izskatās pēc patiesības. Un tu viņai notici…