December 2010
Ojārs Vācietis
Vēstule laikam ir nākusi kājām -
visa sarmā.
Pastnieku negaidīdama,
pati nākusi.
Tāpēc, ka bijusi
pārāk gaidīta.
Veru vaļā-
un iekšā izmisums…
.,
Nekas netika solīts, nekas netika pildīts.
Neesmu ne pie kā piesieta. Esmu brīva. Esmu pati ar sevi.
You know my name, not my story….
Reblog if your life has changed a lot this year.
Pludmales stāsti
un mana sirds ir atvērta tikai vasarai.
aukstasiņainā daba liek sevi manīt.
1 tag
Dream loud
Tāpēc tie arī ir sapņi. Atverot acis no rīta, joprojām nekas nav mainījies. Tikai rūgtāka garša uz lūpām.
Smaidu
just 1 thing
2 do
say 3 words
4 you
Es neesmu tā, par kuru neizliekos esam.
Un vecais stāsts nebeidzas…ejot pa to pašu mājupceļu, pa kuru gāju agrāk… šodienas sāpe liekas šuj klāt pie zemes. Toreiz, pirms 5 vai 6 gadiem, arī gāju pilnīgi sadragāta. Liekas , ka šodien nekas nebij mainījies. Visapkārt balts, snieg, putina, bet es eju tik maza un melna. Ka katrs melnums jāplēš nost no ādas. Kā apdegums.
Maza. Melna.
Jaunības garša uz lūpām
Pietrūkst vēl tikai...
